Bojājumu noteikšanas pārskats

1. NDT ir materiālu vai sagatavju testēšanas metode, kas nebojā un neietekmē to turpmāko veiktspēju vai lietojumu.

2. NDT var atrast defektus materiālu vai sagatavju iekšpusē un virsmā, izmērīt sagatavju ģeometriskās īpašības un izmērus, kā arī noteikt materiālu vai sagatavju iekšējo sastāvu, struktūru, fizikālās īpašības un stāvokli.

3. NDT var izmantot produktu projektēšanā, materiālu izvēlē, apstrādē un ražošanā, gatavās produkcijas pārbaudē, ekspluatācijas pārbaudē (apkopē) utt., un tai var būt optimāla loma starp kvalitātes kontroli un izmaksu samazināšanu. NDT arī palīdz nodrošināt produktu drošu darbību un/vai efektīvu lietošanu.

NDT metožu veidi

1. NDT ietver daudzas metodes, kuras var efektīvi pielietot. Atkarībā no dažādiem fizikāliem principiem vai testa objektiem un mērķiem NDT var aptuveni iedalīt šādās metodēs:

a) Radiācijas metode:

—— Rentgena un gamma staru radiogrāfiskā izmeklēšana;

——Radiogrāfiskā izmeklēšana;

——Datortomogrāfijas izmeklējumi;

——Neitronu radiogrāfiskā pārbaude.

b) Akustiskā metode:

——Ultraskaņas pārbaude;

——Akustiskās emisijas testēšana;

——Elektromagnētiskā akustiskā pārbaude.

c) Elektromagnētiskā metode:

—— Virpuļstrāvu testēšana;

——Plūsmas noplūdes pārbaude.

d) Virsmas metode:

——Magnētisko daļiņu testēšana;

——Šķidruma iespiešanās testēšana;

—— Vizuālā pārbaude.

e) Noplūdes metode:

——Noplūžu pārbaude.

f) Infrasarkanā metode:

—— Infrasarkanā termiskā pārbaude.

Piezīme: jaunas NDT metodes var tikt izstrādātas un izmantotas jebkurā laikā, tāpēc citas NDT metodes nav izslēgtas.

2. Tradicionālās NDT metodes ir pašlaik plaši izmantotās un nobriedušās NDT metodes. Tās ir radiogrāfiskā testēšana (RT), ultraskaņas testēšana (UT), virpuļstrāvu testēšana (ET), magnētisko daļiņu testēšana (MT) un penetrācijas testēšana (PT).